Santa BUŠS (1981)

"ABSINTHE" čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem


  • Pirmatskaņojums:                                  2012. gada 12. jūnijā, Rīgā



___________________________________

Par skaņdarba konceptuālo pusi Santa Bušs atklāj: 

“Arvien biežāk apjaušu, ka manu radošo darbu ļoti spēcīgi ietekmē vide, kurā dzīvoju, sevišķi gadījumos, kad ilgstoši esmu ārpus savas ierastās dzīves telpas un apgūstu jaunu teritoriju, mēģinot tajā “iedzīvoties” un apzināt to dažādās formās, veidos un izpausmēs. Strādājot pie kompozīcijas Absinthe vēlējos skaņās fiksēt un iedzīvināt ko tādu, kas raksturīgs tieši Šveicei un ko pati sev esmu atklājusi, dzīvojot tieši tur. Viena no tādām lietām ir absints, dzēriens, kurš radīts tieši šajā valstī un ap kuru virmo simtiem leģendu un nostāstu par tā īpatnējo ietekmi uz tā baudītājiem. Teju gadsimtu šī arīdzan par zaļo feju dēvētā dzira pat bija aizliegta, Šveicē no jauna to ražot un tirgot tika atļauts tikai pirms septiņiem gadiem, bet Francijā vien pirms gada. Tā ir kā vēsture pudelē, par kuru liecības atstājusi virkne meistaru, tostarp Van Gogs, Tulūzs Lotreks, Gogēns, Rembo, Degā, Monē, Pikaso, Hemingvejs, Vailds, Verlēns, kuriem absinta dzeršana bija vairāk kā ikdienas rituāls, šajā dzirā viņi meklēja un šķietami arī atrada iedvesmu."

Sabīne ĶEZBERE (1985)

"HABIT-US" čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem 

KLAUSĪTIES


  • Pirmatskaņojums:                                   2012. gada 12. jūnijā, Rīgā


_____________________________

Komponiste Sabīne Ķezbere: 
Skaņdarba Habit-us ideja radās pēc iepazīšanās ar franču zinātnieku un sociologu Pjēru Burdjē. Burdjē iepazīstina ar jēdzienu habitus. Habitus ir mentāls filtrs, kas strukturē indivīda uztveri, pieredzi un darbību. Tas izpaužas gan caur verbālo, gan ķermeņa valodu, tādējādi ietverot ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Caur ķermeni izpaužas tieksme izturēties, kas ietver gaitu, stāju un veiklību. Habitus abējādi - ļauj vaļu un ierobežo mūsu uzvedību, kas pēc tam vairo sociālos apstākļus, kas strukturē habitus. Caur habitus indivīds iegūst savu “vietas sajūtu”. Tas nozīmē, ka katram ir savs “skatapunkts” - stāvoklis sabiedrībā, no kā atkarīgs, kā uztver un redz pasauli. Tādējādi var izskaidrot savu rīcību tā pat kā citu rīcību. No dažādiem skatapunktiem redz vienu un to pašu citādāk. Savā mūzikā es habitus attēloju ritmos, paternos, atkārtotos un saraustītos fragmentos, kas simbolizē katram cilvēkam savu piederošu uzvedības modeli, kas vienmēr atkārtojas.

Kristaps PĒTERSONS (1982)

"RĪGAS NAKTS" čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem 

KLAUSĪTIES


  • Pirmatskaņojums:                                    2012. gada 12. jūnijā, Rīgā
Kristaps Pētersons ir viens no ražīgākajiem un žanriski daudzveidīgākajiem latviešu skaņdariem, pazīstams arī kā kontrabasists, ideju ģenerators, aktīvs mūzikas dzīves organizētājs. Viņa opuss “Rīgas nakts” sākotnēji rakstīts duetam - čellam un klavierēm ar šķīvi, bet pēc trio Art-i-Shock ierosinājuma 2012. gadā pārstrādāts trio sastāvam. 
Kristaps stāsta: 
“Kādu laika strēķi man bija interesanti darboties akadēmiskās popmūzikas žanrā. 2007. gadā tapusī “Rīgas nakts” šim virzienam pieskaitāma pilnībā. Mani vilināja žanra piedāvātā iespēja vienkārši un viegli saprotami izstāstīt savu “stāstu”. Taču ar akadēmisko popmūziku ir kā ar maldugunīm purvā – no tāluma izliekas zelts, pieejot tuvāk, tās pārlec uz citu vietu un vispārībā ir fosfīna gāzes oksidēšanās. Tas rada zināmas mākslinieciskas dabas problēmas. Lai nu kā, ar “Rīgas nakti” man paveicās, jo nakts dzīvei pie noteiktas reibuma stadijas (kā izraisītas, katrs var spriest pēc savas samaitātības pakāpes) raksturīga šķituma un īstenības saplūsme, kas attaisno šī žanra pielietojumu."

Teksts: Santa Bušs